Ziemeļu reģions.
Ziemeļu reģiona tautastērpi ir abpusēji valkājami un sastāv no abām pusēm izšūta priekšauta, balta, izšūta kokvilnas krekla ar mežģīnēm uz piedurknēm un svārku daļā, un sarkanas vilnas jostas ar izšuvumiem. Priekšauts ir izgatavots no izšūta kokvilnas auduma, samta, zelta apmalēm un mežģīnēm.
Vīriešu tērps ir balts, un tas sastāv no ciešām biksēm, izšūta krekla ar īsām piedurknēm vai bez tām, bez apkakles, balta kokvilnas krekla, cieši sarkanas jostas un cepures. Svārki mēdz būt dažāda garuma (līdz jostasvietai, garāki par ceļgaliem).
To spēcīgi ir ietekmējušas slāvu ciltis. Šajā reģionā sieviešu tērpi sastāv no diviem izšūtiem priekšautiem – priekšā un aizmugurē. Aizmugurējo sauc par bruchnik jeb “aizmugurējo aizkaru”, un tas ir izgatavots no izšūta kokvilnas auduma ar ielocēm, samtu, zelta apmalēm un mežģīnēm.
Priekšējo priekšautu sauc par futa, un tas ir interesanti, ka gar Vitas upes krastu Ziemeļbulgārijā tiek valkāti divi priekšējie priekšauti. Donavas sieviešu krekls ir izgatavots no kokvilnas, izšūts ar mežģīnēm, un svārki ir izgatavoti no sarkana vilnas auduma.
Līdz 18. gadsimta vidum vīriešu kostīms, it īpaši Bulgārijas dienvidu reģionos, pārsvarā bija balts. Līdz 19. gadsimta vidum baltais kostīms izplatījās uz rietumiem no Iskāras upes un dažiem reģioniem uz austrumiem no tā.
Ziemeļrietumu vīriešu tērps sastāv no ciešām biksēm. Baltais kokvilnas krekls ir bagātīgi dekorēts, un virs tā var valkāt izšūtu vesti, ko sauc par jamadan. Rotātajam apģērbam tika pieskaņota sarkana josta. Aukstajos laikos ziemeļnieki valkāja vestes līdz ceļgaliem ar garām piedurknēm vai piedurknēm līdz elkoņiem.