BULGĀRIJAS  NACIONĀLIE IZŠUVUMI  – SKAISTI ROKDARBI, KAS NODROŠINA AIZSARDZĪBU

Bulgārijas izšuvumi kā tautas mākslas elements nes sevī nacionālās folkloras bagātumu. Izšuvumi bulgāru tautas tērpos liecina par kultūras vērtībām un sasniegumiem. To dažādie elementi pauž dvēseles bagātumu, mākslinieciskumu, radošumu, kā arī nebeidzamu tiekšanos pēc skaistuma un elegances.

Radošais process, kas ietverts šajā mākslas formā, pauž tautas garu un centienus pēc garīgā pacēluma. Izšuvumi norāda uz bulgāru sievietes lomu sabiedrībā, tās ētiskajām vērtībām un pasaules uzskatiem.

Simbolisms bulgāru izšuvumos tiek pausts, izmantojot dažādas krāsas un figūras. Raksturīgi ir iekļaut elementus, kas simbolizē ģimenes aizsardzību un labklājību.

Visbiežāk izmantotās krāsas ir sarkana un zaļa, parasti uz balta fona.

Sarkanā krāsa, kas simbolizē mātes asinis un pēctecību, ir kā aizsardzības talismans pret lāstiem un skauģiem, kā arī pasargā no ‘’ļaunās acs’’. Ar sarkano krāsu ir saistīti dažādi ticējumi un paražas – Lieldienās pirmā ola tiek krāsota sarkana; līgavas velk sarkanu plīvuru; jaundzimušajiem apsien sarkanu lentīti, kā arī sarkanā krāsa ir viena no krāsām martenitsas ornamentos.

Zaļā krāsa tiek saistīta ar atdzimšanu un Dzīvības koku, kas dziedē un piedāvā mūžīgo dzīvi. Šī krāsa arī iemieso attiecības starp cilvēku un dabu.

Baltā krāsa simbolizē šķīstumu, neaizskaramību un dievišķo gaismu. Senāk kāzu ceremonijas laikā līgava stāvēja uz balta ķebļa un vērpa baltu vilnu. Maize, kas tika ēsta ceremonijā, tika gatavota ar ūdeni, lietu no baltām māla krūkām.

Izšuvumos nozīmīga ir arī zelta krāsa. Tā simbolizē uguni, gaismu un sauli, kā arī bagātību. Tā nav sagadīšanās, ka vienā no bulgāru tautas pasakām meitene tiek iegremdēta zelta upē.

Lai gan izšuvumos tiek lietotas dažādas figūras, dažas no tām ir biežāk izmantotas. Viena no populārākajām formām ir rombs.  Rombi ir redzami sieviešu tautastērpu priekšautos, un tie simbolizē auglību. Apģērbu ar šiem izšuvumiem nēsā jaunas līgavas, un tas liecina par to, ka viņas var radīt pēcnācējus. Rombi tiek izšūti arī uz apģērba daļām, kas tiek saistītas ar seksualitāti – krūtīm, piedurknēm un svārku daļā.

Arī vīriešu svārku daļā varam atrast izšuvumus romba formā, un tie simbolizē tiekšanos pēc auglības.

Aužot un šujot savu pūru, topošā sieva iekļauj figūras, kas simbolizē tās ģimenes locekļus un topošo vīru. Šajos rokdarbos tiek izšūtas Makaza, Kanatitza un Babica figūras.

Makazu veido divi trijstūri, un tā simbolizē saderināšanos. Makazā trijstūri saskaras tikai ar virsotnēm, savukārt Lielajā Makazā tie saplūst kopā. Lielā Makaza attēlo laulību – svēto savienību starp laulātajiem kā topošajiem vecākiem. Ja Lielās Makazas sānos novieto nelielus trijstūrus, tā tiek saukta par Kanatitzu – tā simbolizē to, ka pāris ir piepildījis galveno uzdevumu  – radījuši bērnus. Savukārt, ja Kanatitzai sānos pievieno divus mazus trijstūrus, to sauc par Lielo Kanatitzu, kas attēlo mazbērnus. Dižajai Kanatitzai sānos ir trīs trijstūri, un tā apzīmē tautu.

Babica ir par radniecīgam kļuvušo ģimeņu simbols. Galvenais, centrālais elements ir rombs – sievišķais aizsākums, taču to veido divi savienoti trijstūri, kas liecina par radniecību. Šajā simbolā trijstūru virsotnes ir vērstas uz āru, norādot uz jaunas ģimenes radīšanu.

Uz tautas tērpa tika izšūti simboli, kas norāda uz cilvēka statusu sabiedrībā.

Tautas māksla ir kas vairāk par darbiem, ko radījuši vienas nācijas pārstāvji. Tā ir ģimenes atmiņu un seno tradīciju nodošana. Izšuvumi ir viens no izcilākajiem šīs mākslas sasniegumiem.

Mūsdienās par šo mākslas veidu nav aizmirsts, tas nav redzams tikai tautas ansambļu dalībnieku tautastērpos. Tieši otrādi – izšuvumi ir sastopami uz galdautiem, dvieļiem, dārglietu kastītēm un citiem nelieliem ikdienā lietotiem priekšmetiem. Ieausti motīvi ir redzami uz priekšautiem, virtuves dvieļiem un auduma salvetēm.

Šie elementi var tikt atrasti pat mūsdienu apģērbā, visbiežāk vienkāršotās formās un galvenokārt uz krekliem un blūzēm.

Viens no šādiem elementiem ir stilizēts bruņrupucis, kas kā ornaments bieži vien manāms gan uz apģērba, gan dārglietām. Bruņrupucis ir mūžības simbols, un to kā aizsardzības talismanu valkāja arī senie bulgāri.

Laika gaitā izšuvumi ir zaudējuši savu nozīmi kā sakrāli elementi. Lai gan izšuvumu elementi mūsdienās ir lielā mērā stilizēti un pārveidoti, tie sevī nes noslēpumainu zīmju valodu, atmiņas par bulgāru sieviešu bagāto pasaules redzējumu, kā arī vienreizēju ritma, harmonijas un skaistuma izjūtu.